He rauemi tēnei kua tuhia ki te reo Māori hei rauemi taunaki i te paki whakamārama Waiho mā te whakamā e patu.
E toru ngā wāhanga matua o te rauemi nei: Waiho mā te whakamā e patu - he tuhinga paki whakamārama, he ataata paki whakamahuki hoki; Waiho mā te whakamā e patu - he puka aratohu ka tautoko i te hōtaka ako.
E rārangi mai ana ētahi ngohe hei hāpai i te wetewete i ngā āhuatanga o te tuhinga paki, o Waiho mā te whakamā e patu. He tauira noa iho ēnei. Mēnā rā he take, māu tonu e raweke kia pai ai tō whakamahi kia hāngai ake ai ki tō hōtaka whakaako.
Kua waihangahia tēnei paki whakamārama hei Hōputu Tuhinga Kawe (PDF) nā reira he mea pānui mā tētahi pūrere matihiko heoi anō, ahakoa tēnei, e mau tonu ana ki ētahi āhuatanga o te hanga pukapuka tonu. He uhi tōna, he mahi toi ōna, he tapanga, he rerenga tuhituhi, he kupu motuhake, he aha atu, he aha atu. Na, ki te tirohia ēnei momo, he aha ki ōu whakaaro te kaupapa o te tuhinga paki whakamārama nei? Matapaetia.
He aha hoki ngā tongi whenua, ngā pānga ā-whakapapa, ngā kōrero tuku iho tērā pea ka kitea i ngā tuhinga? Nā wai i tito? He paki pohewa rānei, he paki tuku iho rānei, he whenumitanga o ngā momo e rua rānei?
E rārangi mai ana ētahi kupu me ngā whakamāramatanga e hāngai ana. Ko tāu he kimi i ngā kupu e taurite ana i te tuhinga Waiho mā te whakamā e patu.
E kitea ana i te tuhinga paki ētahi kīwaha me ētahi kupu ā-iwi i whakamahia e te kaitito. Ko tā ngā ākonga he rapu i ngā kīwaha/kupu i te tuhinga paki tonu me te tuhi. Mutu ana te tuhi, me rapu rātou i te/ngā tikanga o aua kīwaha/kupu. Kia kitea te/ngā tikanga me huri rātou ki te ako me te whakamahi i roto i tētahi rerenga kōrero ka hopukina ai mā tētahi pūrere hopu reo, pūrere hopu ataata rānei.
Kua rārangi mai ētahi kupu hou 10 katoa me ētahi kōwhiringa tikanga mō aua kupu. Ko tā ngā ākonga he tūhono i te kupu hou ki te tikanga tika.
He aha rawa tēnei mea te ‘tuku ihotanga’ ka tahi, he aha hoki ōna hua ki a tātou ka rua?
Uia te ākonga, kohia āna whakautu. Purutia ēnei whakautu kia tirohia anō i te otinga o ngā mahi whakatutuki i tēnei ngohe.
Ōhia manomano
Kāore e kore kei ia ākonga ōna ake whakaaro mō tēnei mea te ‘tuku ihotanga’, tōna hanga me ōna hua anō hoki. Me mahi ā-rōpū ki te matapaki me te tuhituhi i ngā whakaaro ka puta i tēnā, i tēnā.
Ataata Uiui
E rārangi mai nei ētahi pātai hei whakautu mā tēnā, mā tēnā e hāngai ana ki te tuku ihotanga. Me whakamahi i tētahi pūrere hopu reo, pūrere hopu ataata rānei ki te hopu i ngā kōrero.
Whakaaro whaiaro
He aha ngā akoranga matua ka ako tātou mai i tēnei pukapuka/ataata?
He aha ētahi tikanga Māori kua puta i tēnei pukapuka/ataata? Ki ōu whakaaro e mau tonu ana aua tikanga i ēnei rangi nei?
Kua whakautua ngā pātai i tuhia e koutou i mua i te pānui/mātakitaki i tēnei pukapuka/ataata? Mēnā āe, he aha ngā whakautu? Mēnā kāore, ki ōu whakaaro, he aha i kore ai?
Tautohua ngā āhuatanga matua o te momo tuhinga, arā, o te tuhinga paki whakamārama. Āta kōrerohia ōna wāhanga me te ara ka tuhia ai taua momo. He āhuatanga reo ka noho motuhake ki tēnei momo tuhinga.
He aha aua āhuatanga reo? He aha te take me whai i aua āhuatanga reo? He whakaahuatanga o roto i te tuhinga, te ataata rānei e kitea ai ngā kare-ā-roto o te kaituhi, ngā kiripuaki, ngā kaituku i ngā kōrero o nehe rānei?
Tuhia atu ngā āhuatanga ka kitea, ka rangona. He pai tēnei hei hāpai i ngā ākonga ki te whakarite ki te tuhi paki whakamārama.
Me akiaki i ngā ākonga ki te whakahoki mahara ki ngā āhuatanga i puta i te tuhinga/ataata nā reira i harikoa ai, i pōuri ai, i wehi ai, i aha rānei ai rātou. Me āta whakaaro rātou ki ngā kupu i kitea/rangona, ngā whakaahuatanga ā-tānga, ā-ataata rānei aha atu, aha atu. Mutu ana, me āta tuhi, me āta tā rānei i tā tēnā i mahara ai. He pai tēnei hei arotake i ngā māramatanga i puta me ngā āhuatanga e tika ana kia arohia tonuhia.
Goulton, F., Lediard, S., Butts, F., Karatea, M., Te Whāiti, W. (2008). He Kura Tuhituhi me He Manu Taketake: Te Pukapuka Aratohu mā te Kaiako. Te Papa-i-oea: Aronui Limited.
Te Tāhuhu o te Mātauranga (2017). Te Marautanga o Aotearoa. Hangarau. Wellington: Te Pou Taki Kōrero.
Te Tāhuhu o te Mātauranga (2008). Te Marautanga o Aotearoa. Wellington: Te Pou Taki Kōrero.
He Pātaka Kupu - https://hepatakakupu.nz/
Paekupu - http://paekupu.co.nz/
Ngā mahi whakaari a te Māori: He hītori Māori. He hokinga mahara - http://maorihistory.tki.org.nz/mi
Waiho mā te whakamā e patu
He Manu Tuhituhi
Te Aho Ngārahu: Waiho mā te whakamā e patu (PDF, 79 KB)
He Putanga Nō Uki (PDF, 3.1 MB)
Tirohia te paetukutuku o Ngāi Tāmanuhiri
Kei ngā ringa hāpai i te hoe o te mātauranga, tēnei a Te Aho Ngārahu te mihi atu nei. E tino kore nei te hoe e rangiruatia i a koutou engari ia ka tia tonu, ka tia tonu kia ū pai ai tō tātou waka, te waka o mōhio, o mārama, o matatau, ki uta. Hui e, taiki e!
Ngāti Awa, tēnei te reo whakamiha te rere atu nei ki tēnā, ki tēnā o koutou i noho hei kaiwhakawaha mō ngā kōrero a ō koutou tīpuna. Mokori anō kia mihia tā koutou i koha mai hei kai mā ngā whatu o te motu whānui ka mutu, te ao.
Ā kāti, he mea whakarite tēnei puka aratohu hei hāpai i koutou, kaiako mā, ki te whakauru i ngā kōrero kua puta i Te Aho Ngārahu ki ā koutou hōtaka ako. Ka kitea i konei te whakatairangatanga o te paki Waiho mā te whakamā e patu me āna kōrero taunaki i te ako. Ko te whāinga ia kia whakamahia tahitia tēnei rauemi ki te pukapuka me te ataata hoki o Waiho mā te whakamā e patu kia tūturu ai te mōhio, kia mārama ake ai ngā kōrero onamata, kia matatau ai te ākonga ki ngā āhuatanga huhua o roto. Me whakamīharo hoki tātou ki tō tātou whai wāhi ki ngā āhuatanga reo, ngā hītori, me ngā kōrero ā-iwi o Ngāti Awa.
E rārangi mai nei ētahi hononga hāngai ki Te Marautanga o Aotearoa hei hāpai i ngā mahi ako me tēnei tuhinga paki. Mā te pouako tonu e whiriwhiri ko ēhea Wāhanga Ako me ōna whāinga paetae e whai take ana ki ngā whakaakoranga ka whakahaerehia.
I te kohinga He Manu Tuhituhi, tētahi rauemi hāpai i te tuhituhi kōrero, ka kīia a Waiho mā te whakamā e patu he Tuhinga Paki Whakamārama i te taumata o He Manu Taketake. Ki te hiahia rānei te pouako ki te torotoro haere i te kohinga katoa, ka āhei te pēnā i te paetukutuku e hono nei - He Manu Tuhituhi (PDF).
E rārangi mai ana i konei ētahi ngohe e hāngai ana ki te tuhinga paki Waiho mā te whakamā e patu ka taea e te pouako te whakamahi i roto i tana hōtaka ako. Ka taea anō e te pouako te rāwekeweke i ēnei whakaaro kia hāngai ake ki ngā whāinga ako me ngā hiahia o ngā ākonga.
Tēnā koutou, tēnā tātou.
He rauemi tēnei kua tuhia ki te reo Māori hei rauemi taunaki i te paki whakamārama Waiho mā te whakamā e patu.
E toru ngā wāhanga matua o te rauemi nei: Waiho mā te whakamā e patu - he tuhinga paki whakamārama, he ataata paki whakamahuki hoki; Waiho mā te whakamā e patu - he puka aratohu ka tautoko i te hōtaka ako.
Hei tā te puka aratohu nei he tautoko i ngā mahi ā te pouako ki te whakatairanga, te whakamahere, te whakaako, me te aromatawai hoki i te tuhinga paki Waiho mā te whakamā e patu me ōna āhuatanga huhua.
Ka kitea i te pukapuka nei ngā āhuatanga e rārangi mai ana ki raro iho nei:
He kōrero tēnei mō Te Tahi-o-te-rangi. He mea tuhi ēnei kōrero e Agnes McFarland. Kei raro iho nei, ko te Tau o Mātaatua, ā, ki konei kitea ai te kāwai whakapapa o te tipuna nei me ōna hononga ki ngā iwi o Ngāti Awa me Ngāi Tūhoe.
Ko wai rā, ko wai rā
Te tangata tūtū tauā
Kare koa ko Hau,
Ko Nuiho,
Ko Nuake,
Ko Manu,
Ko Weka,
Ko Te Tahi-o-te-rangi
Tēnei te maro ka hurua,
Huruhuru nui nō Manu, nō Weka
Ka tū tāpori atu, ka tū tāpori mai
Wero noa, wero noa ngā rākau whakaiaia
Nā ngā tīpuna i tikina ki rāwāhi
Hai hōmai mō taku waka mō Waimihia
Te Mātā o ngā rākau a Tūkariri
Te Mātā o ngā rākau a Tūkaniwhā
Te Mātā o ngā rākau a Tūkaitauā
Whano, whano,
Haramai te toki
Haumi e
Ui e! Tāiki e!
E mihi tonu ana ki a Ngāti Awa me ōna pūkenga nā rātou i whai wāhi ai tātou ki te reo o te takiwā, ki tēnei kōrero me ōna hītori anō hoki.
