Ko te toi ataata he rautaki kia mau ngā mōhiotanga hou ki ngā ākonga. Whakahāngaitia ēnei tūmahi ki ngā horopaki kē, ki ngā taumata kē.
Ka noho tahi tēnei me te aratohu Te Takanga o te Wā i roto i ngā horopaki ako.
| 1.1: | Ka whakamārama i ngā take e uru atu ai te tangata ki te rōpū. |
| 2.1: | Ka whakamārama i ngā tūranga me ngā haepapa ka kawea e te tangata i roto i te rōpū. |
| 2.2: | Ka whakamārama i ngā āhuatanga ahurea me ngā tuku ihotanga o tōna ake iwi, me ō |
| ētahi atu iwi hoki. | |
Ko te toi ataata tētahi huarahi mā ngā ākonga ki te whakaatu ā-tā i ō rātou māramatanga ki ngā kōrero o neherā. Ka whai wāhi tēnei tū toi ki ngā ahurea, ngā mahi ā-ringa me ngā āhuatanga e taunga ana. E tuwhera ana te toi ataata ki te katoa, ka mutu, e ngāwari ana te whakaatu, ā, he rawata rawe ki te kawe akoranga ki te hapori whānui tonu.
Ka āta titiro tēnei kaupapa toi ataata ki ngā kōrero o te hekenga tangata me tō te tamaiti whanaungatanga atu ki te wāhi i taketake mai ai a ia. Ka honoa tētahi tānga ake ki te whenua me te wāhi, ā, ka āhei te ākonga te titiro ki ngā kōrero o tō rātou nā hekenga.
Tirohia te whakaahua kiritangata o Aotearoa. Kua nui ngā tauira o ngā pūkenga whakaahua kiritangata i Aotearoa. Tērā ētahi kaiwhakaahua kiritangata tōmua pēnā i a Goldie rāua ko Lindauer (http://www.lindaueronline.co.nz/maori-portraits) i āpiti atu ā rāua whakaahua o te Māori ki ngā tuhinga o ngā kōrero o mua. Mō ngā whakaahua o te wā nei, arā tētahi paetukutuku pēnā i http://www.nzportraitgallery.org.nz/ e kite ai ō ākonga i ngā tauira rerekē o te whakaahua i ngā tāngata o Aotearoa. E taea ana te ākonga te kōrero i ngā take i whakaahuatia ai ō rātou kanohi, he aha ngā āhuatanga motuhake e kitea ana, ka mutu, he aha ngā āhuatanga e whakaatu mai ana te whakaahua e mārama ake ai tōna kaupapa.
Ka oti i ngā ākonga tētahi whakaahua kiriaro, tae ana ki ngā whakaahua o ngā kōrero o mua o tōna whānau me ngā wāhi i takea mai rātou. Me pau i ia ākonga tētahi wā ki te uiui i tōna whānau e pā ana ki ō rātou kōrero o mua mō te hekenga. Kia tūhonotia ai ngā kōrero o mua o te hekenga, ka rapu, ka tā ngā ākonga i tētahi mahere o te wāhi i heke mai ai tōna whānau ki Aotearoa. Ka whakakotahi te mahere ki roto ki te whakaahua ake, e tūhono ana te wāhi i heke mai rātou ki te tuakiri ākonga. Atu i te whakarākei i te papamuri, e taea ana te ākonga te peita rānei, te tā rānei i ngā āhua o tōna ake rohe, hei whakaatu i te whenua e noho hoki nei rātou.
(Arā ētahi tohutohu whakaniko i te hangarehe, i te whakaaro hei whakahāngai i konei: http://artinspired.pbworks.com/w/page/13819743/Where%20Art%20You%20From)
Ka taea e te ākonga te uiui i ngā kaumātua, i ngā mātua me te whakaoti i tētahi tūtohinga whakapapa rānei, i tētahi pae wā ā-whānau hei whakaatu mā ngā rawatā toi (hāraunga, whakaahua toirau, whakapakoko) e pai ai te whakaatu atu ki te hapori. He maha ngā ākonga e āhei ana te tūhono atu ki ō rātou tīpuna i ngā whakatipuranga maha me te moe i ngā kōrero o mua ki tētahi tūtohinga whakapapa. Ko ngā kaupapa i ngā kōrero tāhuhu o Aotearoa e taea ana te āpiti atu ki ngā rākau ki te whakaatu i te hononga o ngā kōrero o mua o te whānau ki ngā horopaki whānui o te motu.
I a koe e tūhura ana i ngā hītori a te Māori o te rohe me tō akomanga, whakaarohia ka pēhea te whāngai atu ki te hapori tata e whakanui ana i tētahi kaupapa, i te whenua, i te tangata rānei. E tika ana pea kia waihangahia e ngā ākonga tētahi toi tūmatanui, pērā i tētahi peita ā-pakitara nui, i te hanganga toirau, i te whakapakoko, i tētahi huinga tāpa peita. Ehara i te mea ka pā ngā painga ki iwi tūmatanui, erangi ka pā hoki ki ngā manuhiri.
Mā te hōpara i ngā hītori a te Māori o te rohe, ka kite ngā ākonga i te huringa o tō rātou nā rohe i te roanga o te wā. Ehara noa iho tēnei i te whenua, engari ko ngā whare i whakatūria i te whenua. Ka kōrero mai te whare i te tangata i noho ki tētahi wāhi, te āhua o tā rātou noho, me ngā mea nui ki a rātou. E taea ana e ngā ākonga te rangahau i ngā mahere tawhito rānei, i ngā whakaahua tawhito rānei, me te whakarongo ki ngā mātanga o te rohe e tautohu ana i ngā mea i tō rātou hapori i mua, ā, he aha ngā hanganga hou kua whakatūria. E taea ana pea tētahi tumu kōrero rānei, tētahi kaihoahoa tāone rānei te peka atu ki te akomanga ki te kōrero i te whakapapa o ngā whare o te tāone. He kōrero pea ā rātou i te take i whakatūria ētahi whare, mō wai hoki aua whare me te take kua kore ētahi whare i nāianei. E taea ana e ngā ākonga te hīkoi haere i ēnei wāhi, me te matapae i te pakeke, i te take o ngā whare. Aratakina rātou ki te āta titiro ki ngā momo rauemi hei hanga, te taumata o te tūkino, o te tiaki, te kaupapa matua me ngā pūkenga hanga. He tūwhiri ōna mō tōna hanganga (arā, he rā, he whakaairo)? Nō tēnei rangahau, e āhei ana ngā ākonga te hanga i tētahi pae wā ahu-3 mō tōna rohe. Whakamahia ngā toenga rākau, te kāri me ētahi atu rawa hangarua. Hangā te rohe e noho nā koe i ngā wā rerekē e toru – ka tāpiri pea i tētahi wā o muri. Ko “Te whare i hangaia e Jack” te pukapuka whakaahua nā Gavin Bishop, tētahi timatanga pai ki te āhua o te hanga whare me te whakamahinga o te whenua i te roanga o tētahi wā.
Ko te kara tētahi mahi ngāwari, erangi tōtika e ako ā-whakaahua ai ngā ākonga i te hītori. Kimihia te mōhiotanga o ngā ākonga e pā ana ki te kara o nāianei tonu o Aotearoa. Tērā ētahi ākonga pea e mārama ana i te take e tohu ana i tōna hītori whakanoho whenua. Ko te kara o mua, ko te kara o ‘Te Kotahitanga o ngā Iwi o Aotearoa’, arā tētahi atu kara e whaitake ana ki te whakanoho whenua erangi i pōtingia e ētahi Māori nō te raki. http://www.nzhistory.net.nz/classroom/new-zealands-first-flag-social-studies-activities/new-zealands-first-flag-social-studies-activities. Ko te kara o te kaupapa rangatiratanga Māori, arā, ko te ‘Tino Rangatiratanga’, ahakoa kāore i whai mana i raro i te kāwanatanga hei kara mō Aotearoa, e kaha kitea ana, ā, e whakamanahia ana. Koia pea te kara whakanoho whenua kore e kitea ana e te nuinga o ngā ākonga.
http://www.nzhistory.net.nz/politics/flags-of-new-zealand/maori-flag.
Ia tau, ia tau, ka huri te motu ki te tautohe i te āheinga o tētahi kara-ā-motu hou. Ka mutu ana te kōrero i ngā kara, me ngā tauira e whakaatu mai ana i ngā hītori o Aotearoa o aua wā, tohua ngā ākonga ki te waihanga kara e hāngai pai ana ki ngā tāngata, ki ngā wāhi me ngā hītori o tō rohe. Mā te whakamahi i ngā peita muka, e taea ana e ngā ākonga te peita i tētahi kara hei whakairi i te poukara o te kura.
Hōparangia, whakangahaungia ngā waiata me ngā haka nō tō rohe. E kōrerohia ana pea ētahi kaupapa hītori rānei, i ētahi rangatira rānei; he mea whakaohooho pea i te iwi ki te hiki, ki te kawe ake i tō rātou kaupapa; ka kōrero pea i tētahi āhua o te whenua, i tētahi pūrākau, i tētahi pakiwaitara rānei; he mea tito rānei e tētahi rangatira o te haukāinga. Ka āwhina tēnei i ngā ākonga ki te whakamahi i te reo Māori i tōna horopaki toi puoro, e ngāwari ana te whai, e āhei ana te hokihoki ki te whakaū i ngā akoranga ā-hītori, ā-reo hoki. Toro atu ki tētahi kura tuarua i tō rohe. Ko te nuinga, he kapa haka tō rātou hei āwhina ki te ako i ngā waiata ki ngā ākonga, ki te tū i mua i ngā ākonga hei whakaharatau mā rātou. Kei tēnei honongaitua ētahi waiata e hāngai ana ki ngā wā o te hītori o Aotearoa. http://folksong.org.nz/school_projects.html.
Ka hiahia pea ngā ākonga ki te tito i ā rātou anō waiata. Whakarongo ki tētahi waiata pēnā i tō Tim Finn, “Ko Parihaka”. http://www.youtube.com/watch?v=Yn7a7xMeRkw.
He aha tāu e rongo ana i a koe e whakarongo ana? Ki a koe, he aha ōna kōrero? Ka taea pea ngā ākonga te tito waiata poto rānei, pao rānei e kōrero ana i tētahi kōrero hītori.
