Education in New Zealand.

Hītori Māori Māori History

Ruapekapeka 1846 - He Aratohu mā te Pouako


Ruapekapeka 1846 - He Aratohu mā te Pouako

Ngā pakanga whenua

Tau 9-13

Taumata 4-8

 

He kupu whakamahuki

 

Ka tirohia i ēnei kupu aratohu:

  • Te auahatanga o te hoahoa o te pā maioro o Te Ruapekapeka
  • Te māramatanga o ngā tūpuna ki te waihanga i te rautaki pakanga
  • He kupu kōrero e maumahara ai te ākonga ki ngā mahi whakaari rongomaiwhiti a ngā tūpuna

 

Ngā hononga ki ngā wāhanga ako o TMoA

Wāhanga ako

 

Tikanga ā-Iwi

Ka tirohia ngā mahi a te tangata hei whakatutuki i ōna matea kikokiko, matea pāpori, matea ngākau, matea wairua hoki. (Te Marautanga o Aotearoa, Tikanga ā-iwi, wh 74)

 

Hangarau

Tīkina atu i tuawhakarere, i te ao kōhatu ngā mōhiotanga o rātou mā hei kawe i a tātou i roto i te ao tūroa. (Te Marautanga o Aotearoa, Hangarau, wh 110)

 

He mahi whakaea, he huarahi ako

 

Ngohe 1: Te auahatanga o te hoahoa

Kāore i tua atu i te hoahoatanga o te pā o Te Ruapekapeka mō te auahatanga, mō te hiranga o te hanga.  I kitea tuatahihia e te ao whānui tēnei momo hanga, te pā maioro, ki Te Ruapekapeka. Ka noho mai ia hei tauira mō te ao. Ka mutu ana te whawhai ki reira ka āta aromātaihia e ngā pūkenga hoahoa a te Pākehā te hanganga o te pā. I tō rātou tino mīharo ki te tohungatanga o te waihanga, ka kawea haeretia tētahi tātauira he rite tahi te hanga ki tā Te Ruapekapeka ki te Whare Paremata ki Ingarangi. Ka noho ko te tauira nei hei tūāpapa mō te pakanga maioro keri ka kitea ake i Te Pakanga Tuatahi o te Ao.

 

Ko te mahi mā te kaiako i konei ko te āta titiro ki te hanganga o te pā. Anei ētahi pātai hei hāpai i te whiriwhiri whakaaro ki tēnei mahi: He aha rātou i keri poka ai? He aha hoki te wāhi ki ngā rawa Māori pēnei i te harakeke hei tautāwhi i ngā tūpuna? Nā te aha i whakataurite ai te pā ki te “pekapeka”?

 

  • Tirohia ngā whakaahua o Te Ruapekapeka hei whakahihiri ake i ngā whakaaro o ngā ākonga
  • Hei mahi toi, hei tūhura hoki i te hangarau, mā ngā ākonga e hanga mai tētahi tauira o te pā o Te Ruapekapeka. Ka taea mā te niupepa, te pia, me te peita, mā te oneone rānei, mā te aha kē atu rānei.

 

Ngohe 2: Te māramatanga o ngā tūpuna

He mea āta whakaaro te rautaki mō Te Ruapekapeka. Ko te rautaki nei i hangaia mai i runga i ngā akoranga o ngā pakanga o mua atu i ngā takiwā o Te Māwhe, o Ahuahu, o Ōhaeawai. He tokomaha kē atu ngā toa o te Kāwana i ō ngā toa Māori. Ko ā rātou pū, ā rātou pūrepo he huhua. Me uaua te Māori e toa ki te whawhai ringa ki te ringa. Me whai rautaki e māmingatia ai ngā hōia Pākehā. I mōhio pū a Te Kawiti ki te takoto o te whenua, he uaua hoki hei tae atu te tangata mā raro, mā te hīkoi me ngā taputapu pakanga.

 

Ko te mahi a te kaiako i konei he āta tūhura i ngā āhuatanga e kitea ake ana te māramatanga o ngā tūpuna. Me whakahīhī ka tika ngā ākonga ki ngā mahi whakaari nei, he tino tauira mō rātou i a rātou ka tupu nei.

 

  • Whakatairitehia ngā rautaki a ngā tūpuna ki ngā rautaki a ngā hōia o te Kāwana. He aha ngā āhuatanga ōrite, he aha hoki ngā āhuatanga rerekē?
  • Rangahaua ētahi takunetanga atu anō e kitea ai te māramatanga o ngā tūpuna. Mā ia ākonga e aro ki tētahi tūpuna nō tōna iwi, nō te whaitua rānei e noho nei ia.
  • Āta tirohia ā te Māori tikanga whawhai. He aha ngā āhuatanga motuhake a te Māori? Hei tauira: Ko te tanu i ngā tūpāpaku o ngā ito, te whakatau i te rongomau.
  • Whakaarohia te utu o te pakanga i Te Ruapekapeka i te horopaki o te hītori. Hei tauira: Ki te kore te pakanga i tū i Te Ruapekapeka he aha te putanga kētanga?

 

 

Ngohe 3 Ataata

E kore rawa e mōnehunehu te pūmahara ki ngā rangatira o neherā

 

I roto i ngā kōrero a Peeni Henare ka rongo i a ia e whāriki ana i ngā mahi rangatira o ngā tūpuna i Te Ruapekapeka. He kura te tauira o ngā tūpuna, he tauira te kura.

 

Whakaarohia ake ngā rerenga kōrero nei, ka arohaehae, ka matapakihia te ngako o tā Peeni kōrero:

E kore rawa e mōnehunehu te pūmahara ki ngā momo rangatira o neherā, nā rātou i toro te nuku roa o Papatūānuku, o Te Moana-nui-a-Kiwa. Ko te mea nui ki a au nei, ka piri tātou katoa ki te uma o ngā mātua, o ngā tūpuna ko reira ka rongo i te ngākau o ngā mātua, o ngā tūpuna.

 

Tirohia ake te rerenga nei ki roto i Te Marautanga o Aotearoa, te wāhanga ako o te Hangarau.

“Tīkina atu i tuawhakarere, i te ao kōhatu ngā mōhiotanga o rātou mā hei kawe i a tātou i roto i te ao tūroa.”

He rite tonu te ia o te kōrero nei ki tā Peeni kōrero. He aha atu anō ētahi kīanga, whakataukī, whakatauākī rānei e akiaki ana i te tangata ki te whai whakaaro ki ngā tūpuna hei ārahi i a rātou i roto i te ao tūroa nei?

 

Mā te aha i te toro atu ki ngā tongi tawhito o ngā mātua tūpuna hei akoranga mā ngā ākonga? Mā te kite ā-karu, mā te rongo ā-wairua ka tino titia ai te mana o ngā tūpuna ki te ngākau o te tangata. Ki te whakaaetia, mā ngā ākonga anō e whakaataata mai i tētahi toronga whenua, ka noho ko tēnā hei rauemi mō ngā uri whakaheke.

 

 

He rauemi tautoko

 

He rauemi reo Māori

Waka huia - Te Raumoa Kawiti

 

He rauemi reo Pākehā

Kupu taka

pā maioro

pakanga maioro keri - trench warfare